1. Ekspluatācijas laikā eļļas un ūdens maisījums zem spiediena starpības nonāk primārajā cauruļvada filtrā, kur tiek noņemti lielie daļiņu piemaisījumi. Pēc tam tas tiek iesūknēts disperģētājā caur ieplūdes diafragmas sūkni (šis sūknis nav nepieciešams, ja ir pieejama gravitācijas padeve vai pietiekams spiediena augstums), nodrošinot apstrādājamā šķidruma vienmērīgu izkliedi.
2. Izkliedētais šķidrums nonāk lēnas plūsmas permeatorā un pakāpeniski izplūst uz āru. Tā kā maisījums plūst lēni, blīvuma atšķirības izraisa eļļas molekulu kopu paaugstināšanos un ūdens molekulu kopu nogrimšanu. Brauna kustības vadīti sīki eļļas pilieni pārvietojas nejauši; to pārvietošanos uz leju bloķē hidrofils/oleofobs materiāls, savukārt kustība uz augšu noved tos uz smalku pilienu uztveršanas vienību, kur tie veido kopas un strauji paceļas. Pēc tam koalescers šos augošos pilienus agregē eļļas-ūdens separatora augšpusē.
3. Atdalītā eļļa izplūst caur eļļas izplūdes vārstu, kas atrodas augšpusē.
4. Kad ūdens līmenis sasniedz augstā līmeņa atzīmi, sensors nosaka ūdens klātbūtni, iedarbinot solenoīda iztukšošanas vārstu, lai atvērtu un izvadītu ūdeni no separatora.
5. Ja ūdenim ir nepieciešama uzlabota attīrīšana, lai tas atbilstu valsts novadīšanas standartiem, ūdens, kas atdalīts ar eļļas-ūdens separatoru, tiek novadīts ūdens attīrīšanas filtrā.
6. Ūdens attīrītājs satur modificētu šķiedru materiālu, kas spēj noņemt atlikušos smalkos eļļas pilienus, kā arī suspendētās cietās vielas un sīkas daļiņas.
7. Ja diferenciālais spiediens ūdens attīrītājā kļūst pārmērīgs, var veikt pretskalošanas darbību, lai izskalotu netīrumus un citas vielas, kas adsorbētas uz šķiedras materiāla, ļaujot to izmantot atkārtoti.
